Ik gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Lāčplēša dienas nosaukumu šis datums ieguvis par godu latviešu tautas mitoloģiskajam varonim Lāčplēsim – ar lāča ausīm un lāča spēku apveltītais stiprinieks kļuvis par simbolu varonībai un valsts mīlestībai.
Iestādes bērni iepazinās ar savas valsts varoņiem, Latvijas Lāčplēšiem- karavīriem, vērojot iepriekšējo gadu militāro parādi digitāli, izrunājot Latvijas vēstures svarīgākos notikumus novembrī un paši izgatavojot sev Lāčplēša un Laimdotas kroņus. Tika dziedātas dziesmas par godu mūsu varoņiem un Latvijas karogam.
Bērni piedalījās sacensībās kā īstie spēkavīri.
Daži fakti, kas bērniem ātri var palikt atmiņā
• Lāčplēša dienā, pieminot kritušos karavīrus, ir tradīcija nolikt svecītes – piemiņas vietās vai vienkārši iedegt tās savu istabu logos;
• Lāčplēša dienā tradicionāli ir tikuši rīkoti lāpu gājieni par godu izcīnītajai Rīgas brīvībai;
• Latvijas dzimšanas dienas datumos ir divi “18” – 1918. gada 18. novembris;
• Šie notikumi ir tik seni, ka tos nav piedzīvojuši ne tagadējo bērnu vecāki, ne vecvecāki;
• Latvijas valstij ir savi simboli – karogs, himna un ģerbonis;
• Novembra svētkos ir aicinājums rotāt māju patriotiskās – sarkanbaltsarkanās – noskaņās.