1.MAIJA SVĒTKI – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki
Latvijas valstij šī diena ir īpaši nozīmīga, jo tiek svinēti divkārši, savstarpēji saistīti svētki — tieši 1. maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas izstrādāja un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kura nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt. 1. maijā Latvijā tiek atzīmēti arī Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām.
Darba svētki ir radušies par godu strādnieku cīņai par savām tiesībām – gan uz īsāku darba laiku (noteikt astoņu stundu darba dienu), lai laiks būtu darbam un atpūtai, gan uz brīvdienām un labākiem darba apstākļiem.
Darba svētku pirmsākumi meklējami ASV, kur 1886. gadā notika Vispārējais strādnieku streiks. Nav brīnums, ka strādnieki sarīkoja tik milzīgu streiku, jo darba apstākļi bija ļoti briesmīgi. Sievietes un bērni strādāja 10 stundas dienā, bet vīrieši līdz 12 stundām dienā. Pēc šī streika amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par 8 stundām.
Drīz vien arī citas valstis pievienojās idejai par strādnieku streikiem.
Latvijā šie svētki pirmoreiz notika Liepājā (1893. gadā). 1904. gada 1. maijā pirmoreiz Latvijā tika izkārti sarkanie karogi. 1905. gadā pirmoreiz svinēšanā piedalījās arī lauku darbaļaudis. Darba svētki tika atzīmēti plaši, lai gan vērienīgākie notikumi notika Rīgā, arī citās pilsētās tika plānota svētku programma: koncerti un tematiska kino skatīšanās. Pie visām mājām plīvo karogi.
30.04.2024. iestādes skolotājas ar bērniem organizēja izglītojošas nodarbības par Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Darba svētkiem.
grupa “Pasaka”
grupa “Lācēni”
grupa “Bitīte”
grupa “Mārīte”
grupa “Cālēni”
grupa “Saulīte”
