METEŅI
M E T E Ņ I Visu gadu naudu krāju Metenīša vakaram: Es māsiņas vizināšu Metenīša vakarāi. Meteņam vīzes pinu, Meteņam auklas viju; Lai Lieldiena vazājās Basajām kājiņām. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kad daba pamazām pamostas no ziemas miega un visapkārt jau jūtama pavasara elpa. Senie latviešu ticējumi vēsta, ka šajos svētkos lustīgi jādejo, jāiet ķekatās, no sirds jāizpriecājas , lai nākamgad izdotos paveikt visu iecerēto. Meteņos ir jāizbauda visi ziemas prieki: jābrauc ar ragavām, jāpikojas, jāveļ sniega bumbas, jābrauc ciemos ar zirgu, jo tas nes auglību zemei un visai dzīvai radībai. Jācep gardas saulainas , dzeltenas pankūkas, lai visu nākamo gadu spīdētu spoža , silta saulīte. Tāpēc arī grupas ,, Bitītes” ,,Mārītes’’ ,, Saulītes, ,, un ,, Cālēnu" bērni gāja ciemos pie Metenīša…