Kā pārmērīga viedierīču lietošana ietekmē bērnus?
Ikdiena bez viedierīcēm nav iedomājama nu jau pat pirmsskolas vecuma bērniem, un tās patiesi var būt palīdzošas gan mācībām, gan izklaidei. Tomēr ir konkrētas pazīmes, kas norāda – viedierīču lietošana sāk iziet ārpus normas un kļūst kaitīga. Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka bērniem no 5 līdz 17 gadu vecumam ekrāna laiku ierobežot līdz divām stundām dienā, ja tas nav saistīts ar mācībām. Ja šis limits tiek pārsniegts, var parādīties dažādas problēmas, piemēram, slikts miegs, garastāvokļa maiņas, zema pašapziņa un pat depresija. Ilgtermiņā tas var arī ietekmēt bērna attīstību un spēju komunicēt ar citiem cilvēkiem.
Pazīmes, kas liecina par atkarību no viedierīcēm
- Bērns nespēj nolikt telefonu malā
Ja bērns visu laiku skatās telefonā, reaģē uz katru paziņojumu un kļūst nervozs, kad telefons nav pieejams, tas var norādīt uz atkarības pazīmēm.
- Telefona lietošana pirms gulētiešanas un uzreiz pēc pamošanās
Ja bērns, atverot acis, meklē telefonu, un vakarā pirms gulētiešanas “skrollē” sociālos tīklus vai kādas citas vietnes internetā, tas var ietekmēt miegu un izraisīt veselības problēmas.
- Intereses zudums par citām aktivitātēm
Kad bērns zaudē interesi par hobijiem vai aktivitātēm, piemēram, sportu vai grāmatu lasīšanu, un visu savu brīvo laiku pavada pie ekrāna, tas var liecināt par viedierīču pārmērīgu lietošanu.
4. Izvairīšanās no komunikācijas reālajā dzīvē
Bērniem, kuri bieži lieto viedierīces, var būt grūtības komunicēt ar cilvēkiem klātienē. Viņi var justies drošāk virtuālajā vidē un izvairīties sarunām un attiecībām reālajā pasaulē.
- Slikts garastāvoklis, kad telefons nav pieejams
Ja bērns kļūst dusmīgs vai nervozs, kad viņam tiek atņemta pieeja telefonam, tas var liecināt par pārlieku pieķeršanos viedierīcēm.
Kāpēc bērni kļūst atkarīgi no viedierīcēm?
Viedierīces piedāvā tūlītēju izklaidi – sociālie tīkli, spēles un video dod ātru baudu, kas bērniem šķiet ļoti pievilcīga. Bērnu smadzenes vēl nav pilnībā attīstījušās, lai kontrolētu impulsus un vēlmi pēc tūlītēja gandarījuma, tāpēc viņiem bieži ir grūtības nolikt ierīces malā un pievērsties citām aktivitātēm. Pārāk intensīva viedierīču lietošana var radīt veselības traucējumus. Piemēram, maziem bērniem, kas nevis spēlējas ar vecumam atbilstošām lietām, bet daudz lieto viedierīces, smadzenes var attīstīties pēc “cita scenārija” un var teikt, ka tad pastiprināti veidojas viena pirksta projekcija smadzenēs, jo tās vēl nav nobriedušas un vienlaikus notiek ļoti intensīva smadzeņu augšana un jaunu savienojumu veidošanās starp neironiem. Bērniem līdz 3, 4, 5 gadiem vēl jāguļ diendusa, viņi lielu diennakts laiku pavada miegā. Ja spēlēšanos ar klucīšiem vai pastaigu aizstāj atrašanās viedierīcē, viņu smadzenes saņem informāciju tikai par virtuālo vidi, nevis par reālo dzīvi. Bīstamība ir tā, ka bērna smadzenes neiemācās ļoti svarīgas lietas no reālās dzīves, piemēram, neiegūst prasmes sīkai motorikai, vides iepazīšanai, komunikācijai ar cilvēkiem, emociju un uzvedības regulēšanai. Šīs prasmes var apgūt tikai ar cilvēkiem.
Sekas parādās skolā
Parasti sekas tam, ka mazs bērns ir pārāk daudz un bieži lietojis viedierīces, pamana skolas vecumā, kad jāmāk nosēdēt skolas solā, komunicēt ar citiem cilvēkiem un jāklausās skolotājas stāstītajā. Smadzenēm ir garlaicīgi, jo iepriekš tās bijušas virtuālā vidē, kur bijis daudz aizraujošāka. Reālā dzīve bērnam kļūst nesaistoša, garlaicīga. Līdz ar pārlieku viedierīču lietošanu sliktāk attīstās bērnu sīkā motorika un skolas vecumā var parādītes grūtības lasīt un rakstīt. Skolā šādiem bērniem var pamanīt gan mācīšanās traucējumus, gan komunikācijas un emociju regulēšanas grūtības, uzvedības, ēšanas ieradumu traucējumus, kā arī miega traucējumus un citas problēmas.
Neiroloģi arī vērsa uzmanību, ka nav labi, ja televizors visu laiku darbojas fonā. Labāk, ja fona troksnis nav nepārtraukts, jo pēc tam var būt grūtības uzturēties klusumā, piemēram, mierīgi aizmigt, vai nomierināties un koncentrēties uz jebkādu darbu. Tāpat jāsaprot, ka cilvēka smadzenes nevar vienlaikus koncentrēties uz televīzijas pārraidi un telefonā esošo informāciju, mācību grāmatu, sarunu u.tml. Mūsu uzmanība vienlaikus var būt koncentrēta tikai uz vienu lietu.
Latvijā ir izveidotas rekomendācijas ekrānlaika ierobežojumiem bērniem:
- 0-24 mēneši – ekrānlaiks nav ieteicams.
- 2-4 gadi – nav ieteicams pārsniegt vienu stundu mazkustīga ekrānlaika; jo mazāk, jo labāk.
- 5-17 gadi – nav ieteicams pārsniegt divas stundas brīvā laika pie ekrānierīcēm dienā.
https://www.youtube.com/watch?v=XaQOgg2JxKg&ab_channel=Tet