Informācija par infekcijas slimībām

 

Kašķis

Kašķis jeb Skabioze: kā to atšķirt no citām ādas slimībām?

Cilvēka ādas viena no lielākām īpatnībām ir faktā, ka tai fizioloģiski nav sāpju receptoru. Ādas galvenais simptoms, ar kuru tā visbiežāk signalizē saimniekam par notikušo “problēmu”, ir nieze. Tā ir ļoti nespecifiska pazīme, jeb simptoms. Nieze saistīta ar ļoti lielu skaitu dažādu saslimšanu un stāvokļu, piemēram, ādas sausums, kukaiņu kodumi (visi atceras negausīgo odu uzbrukumu Jāņu naktī), alerģiskas reakcijas, tajā skaitā atopiskais dermatīts, medikamentu lietošanas izraisīta nieze, zvīņēde, ādas limfomas, augsts cukura un urīnvielas līmenis asinīs un daudzas daudzas citas.

Kas izraisa kašķi un kā notiek inficēšanās?       

Sarunvalodā ‘kašķis’, taču medicīniski ‘skabioze’  ir ļoti lipīga ādas slimība, ko izraisa inficēšanās ar sīkiem parazītiem – kašķa ērcītēm (Sarcoptes scabiei). Kašķa ērcīte ir mikroskopisks parazīts, kas ar aci nav saskatāms, tomēr izvērtējot simptomus un ādas stāvokli, kā arī  nepieciešamības gadījumā veicot dermatoskopijas vai laboratoriskos izmeklējumus, dermatologs ātri spēj noteikt problēmas vaininieku.

Nonākot uz ādas, aptuveni 30 minūšu laikā ērcīte ieurbjas virsējā zemādas slānī, kur mātīte uzsāk oliņu dēšanu. Organismam reaģējot uz parazītu izdalītajiem ekskrementiem, siekalām un to oliņām, parādās alerģiska reakcija – kašķim raksturīgie simptomi.

Visbiežāk ar kašķi inficējas tieši bērni un pusaudži, jo visstraujāk skabioze izplatās atrodoties ciešā kontaktā ar inficēto – apskaujoties, rotaļājoties utml. Tomēr ar kašķi iespējams inficēties arī  saskaroties ar priekšmetiem vai apģērbu, ko iepriekš izmantojis kašķa pārnēsātājs. Ar kašķi var inficēties gan sabiedriskajā transportā, īpaši vasarā, kad izvēlamies plānāku apģērbu, kas atsedz plašākus kailas ādas laukumus, gan apģērbu veikalos, uzlaikojot drēbes, gan trenažieru un sporta zālēs, pieskaroties durvju rokturiem utml.

Vienam ģimenes loceklim inficējoties ar kašķi un laikus neuzsākot ārstēšanu, visbiežāk ar to inficējas arī citi ģimenes locekļi. Tieši tāpēc kašķa profilakses pamatā ir personīgās higiēnas ievērošana: bieža roku mazgāšana, izvairīšanās izmantot svešus dvieļus, higiēnas priekšmetus, apģērbu.

Kašķis: simptomi 

Pēc pirmreizējas inficēšanās ar kašķi nepatīkamie simptomi var parādīties jau 2 nedēļu laikā, taču mēdz būt gadījumi, kad pirmie simptomi tiek novēroti vien pēc vairākiem mēnešiem. Savukārt atkārtotas saslimšanas gadījumā simptomi parādās jau dažu dienu laikā.

• Tipiskākais kašķa simptoms ir ļoti izteikta ādas nieze, kas īpaši pastiprinās tieši vakaros un naktīs, kad kašķa ērču mātīte uz ādas veido tādas kā ejas jeb tuneļus, kuros tā dēj oliņas.
• Nieze var pastiprināties arī svīstot, ejot siltā dušā, vanna vai saunā.
• Slimībai izplatoties, uz ādas parādās pavisam nelieli pūslīši un izsitumi, kas atrodas 2–5 mm attālumā viens no otra.
• Kašķa ērcīšu invāzijai izplatoties, uz ādas var parādīties arī kreveļaini izsitumi.
• Visbiežāk kašķa izraisīti ādas bojājumi parādās uz plaukstām, pirkstu starpās, uz vēdera, rokām, kājām, cirkšņos, ap dzimumorgāniem, padusēs, bērniem var novērot arī  ādas bojājumus uz galvas, pēdām, sejas.

Kā norit ārstēšana? 

Nereti kašķa simptomus mēdz jaukt ar alerģiju, psoriāzi vai citām ādas kaitēm, tāpēc parādoties jebkādiem nepatīkamiem simptomiem un ādas bojājumiem, nekavējoties nepieciešams apmeklēt savu ģimenes ārsta vai dermatologa, lai uzstādītu pareizo diagnozi un uzsāktu diagnozei atbilstošu ārstēšanu.

Ja vecākiem parādās jebkādas aizdomas par kašķi, bērnam nekavējoties jāpārtrauc apmeklēt izglītības iestāde, lai izvairītos no slimības tālākas izplatības. 

Ja Skabioze tiek apstiprināta, noteikti jābrīdina izglītības iestādes darbinieki. Bērnudārzā vai skolā drīkst atgriezties tad, kad visi simptomi izzuduši. Tieši tas pats jāievēro arī pieaugušajiem.

Kā rīkoties, ja ģimenē kāds inficējies ar kašķi? 

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem veiksmīgai kašķa ārstēšanai, ir noteiktu higiēnas procedūru ievērošana.

Ja ģimenē konstatēta inficēšanās ar kašķi, ārstnieciskā terapija profilaktiski jāveic visiem ģimenes locekļiem vienlaikus.

Dezinfekcija jāveic mājās visām lietām, gultas veļai un apģērbam, ko inficētais lietojis. Kaška ērcīte baidās no karstuma un aukstuma. Gultas veļu un visu apģērbu nepieciešams izmazgāt, bet izstrādājumus no kokvilnas arī izvārīt 90–100 grādu temperatūrā, cita materiāla apģērbu ieteicams trīs dienas paturēt aukstumā uz balkona vai ledusskapja saldētavā. Visas drēbes, ieskaitot cepures, cimdus, mēteļus, mājas apavus, var arī ielikt polietilēna maisā un tur atstāt kādas divas nedēļas, jo kašķa ērcīte bez cilvēka nevar dzīvot ilgāk par trim dienām.

Noteikti jāatceras apstrādāt arī visas virsmas – durvju rokturus un citas. Tā kā šie parazīti var būt arī putekļos, grīdas jāuzkopj ar putekļusūcēju.

Svarīgi minēt, ka nieze pēc kašķa ārstēšanas spēj saglabāties pat vairākas nedēļas. Šai niezei nav nepieciešams atkārtoti pielietot pretkašķa, bet gan ādas mitrinošos un nomierinošos līdzekļus. Visos neskaidros gadījumos svarīgi konsultēties ar savu ārstējošo ārstu.

Skarlatīna

Skarlatīna ir akūta infekcijas slimība.

Saslimšanas ierosinātājs ir streptokoka baktērija

(precīzāk –  A grupas ß hemolītiskais streptokoks).

90 % gadījumu ar to slimo bērni, visbiežāk – pirmskolas un skolas vecumā.

Visbiežāk ar skarlatīnu slimo rudenī, ziemā vai pavasarī, slimībai izplatoties cilvēku grupās, kas ikdienā saskaras ciešāk – bērnudārzos un skolās.

Neārstēta slimība var izraisīt nopietnas komplikācijas, kas visbiežāk ietekmē sirdi, nieres, locītavas un nervu sistēmu, var skart arī citas orgānu sistēmas, tādēļ ir nepieciešams ievērot ārsta norādījumus.

Simptomu apraksts

Skarlatīnas pirmie saslimšanas simptomi var parādīties vidēji 2–7 dienas pēc saskares ar šo baktēriju.

Biežākie skarlatīnas simptomi ir:

 

• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• sāpes kaklā;
• palielinātas mandeles ar aplikumu;
• palielināti limfmezgli.

Laika periodā no dažām stundām līdz 2-3 dienām pēc iepriekš minēto simptomu parādīšanās uz ķermeņa parādās spilgti sārti punktveida izsitumi (kā smilšpapīrs uz saules apdedzinātas ādas), izteiktāk uz vēdera un ekstremitātēm, ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās – padusēs, cirkšņos, elkoņu ieloku virsmās. Var būt arī uz kakla un sejas. Vērojami sārti, pietvīkuši vaigi un bāla āda ap lūpām (trīsstūra formā).

Pirmajās 2-3 slimības dienās ir bāli aplikta mēle, kas pakāpeniski kļūst spilgti sārta ar izteiktām garšas kārpām – dēvēta par “zemeņu mēli”.

Izsitumiem izzūdot, 3.-7. slimības dienā sāk vērot ādas lobīšanos, izteiktāk no plaukstām un pēdām. Ādas lobīšanās var ilgt pat līdz 2-4 nedēļām.

 

Cēloņi

Slimība izplatās gaisa pilienu ceļā no slimnieka vai šīs baktērijas nēsātāja (tāds, kam slimības simptomu nav, bet baktērija dzīvo rīklē kā daļa mikrofloras), klepojot vai šķaudot, retāk – ar slimnieka skartiem priekšmetiem vai ēdienu.

 

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Šīs infekcijas ārstēšanā ir nepieciešamas antibiotikas, izlietojot pilnu ārsta nozīmēto 10-14 dienu kursu arī tad, ja simptomi mazinās un izzūd ātrāk. Papildus lietojami medikamenti simptomu mazināšanai – pret paaugstinātu ķermeņa temperatūru un kakla sāpēm. Pastiprināti jāuzņem šķidrums.

 

Profilakse

Šobrīd vakcīnas pret A grupas streptokoku nav. Vienīgā profilakse, lai mazinātu inficēšanos, ir bērnu ar skarlatīnu izolēšana no izglītības iestādēm un kontakta ar citiem bērniem uz vismaz 24 stundām pēc uzsāktas antibakteriālās terapijas, un līdz ir vērojama klīniska uzlabošanās.

Noteikti jāievēro arī higiēna – šķaudīt/klepot elkonī, regulāri mazgāt rokas un nelietot citu traukus, dvieļus.